Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
ripulis
ripulis -ļa, v.
Aplis2. Riņķis (2). Arī ripa1.
PiemēriSkaida tinās ripulī un dažreiz, nekur nepārtrūkusi, nonāca no [ēvelējamā] dēļa visā tā garumā.
  • Skaida tinās ripulī un dažreiz, nekur nepārtrūkusi, nonāca no [ēvelējamā] dēļa visā tā garumā.
  • Saules ripulis pie debesīm bija apstājies tieši virs galvas un cepināja pakausi un plecus.
  • ..sievišķi virtuvē bija sagriezuši desu.. Tie nu gan bija pamatīgi ripuļi - biezi kā īkšķis..
Avoti: 6-2. sējums