ripot
ripot -oju, -o, -o, pag. -oju; intrans.
1.Veļoties, rotējot pārvietoties kādā virzienā.
Piemēri..ola laistīdamās ripoja pa priekšu vien.
- ..ola laistīdamās ripoja pa priekšu vien.
- ..kurzemnieks sagrābj galdauta stūri un parauj to gaisā. Tinkšķēdami un žvadzēdami plīst un ripo šķīvji..
- Tumsā grabēja ogles, ripodamas no kaudzēm zemē..
- pārn. Pa grāvjiem ceļa abās pusēs no uzkalniņa lejup zibošiem kūleņiem ripoja strauti..
- pārn. Meli ripo kā akmentiņš no kalna - jo tālāk, jo vieglāk.
Stabili vārdu savienojumiNauda (arī rubļi) ripo.
- Nauda (arī rubļi) ripo idioma — Saka, ja nauda tiek ātri un daudz izdota.
- Saule (arī saulīte) ripo pa zemi (arī zemes virsu) idioma — Saka, ja ir ļoti skaists, saulains laiks.
1.1.Riteņiem griežoties, pārvietoties (par transportlīdzekļiem).
PiemēriOre.. ripoja pa mīksto meža zemi kā pa paklāju.
- Ore.. ripoja pa mīksto meža zemi kā pa paklāju.
- Ieva ar Jorenu var justies tikpat kā vieni mazajā vagoniņā, kas ar aizkustinošu centību ripo pa šaurajām sliedēm.
- Pēc stundas mūsu lidmašīna jau ripoja pa eksotiskās salas lidlauka skrejceļu.
Stabili vārdu savienojumiRipojošais (arī ritošais) transportlīdzeklis.
- Ripojošais (arī ritošais) transportlīdzeklis — Transportlīdzeklis, kam ir riteņi.
1.2.pareti Ritēt (par asarām).
Piemēri..asaras ripoja pār vaigiem, līda mutē..
- ..asaras ripoja pār vaigiem, līda mutē..
1.3.pārn. Pārvietoties (parasti šķietamā kustībā) – par debess spīdekļiem.
PiemēriSaule ripo gājējiem līdzi. Tieši pa stigu! Taisni virs galvas!
- Saule ripo gājējiem līdzi. Tieši pa stigu! Taisni virs galvas!
1.4.pārn. Ritēt (par laiku, laikposmu).
PiemēriGāja dienas, nedēļas un mēneši, un pēc tam arvien ātrāk sāka ripot gadi..
- Gāja dienas, nedēļas un mēneši, un pēc tam arvien ātrāk sāka ripot gadi..
Avoti: 6-2. sējums