rīpelēt
rīpelēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.; novec.
Rīkot. Komandēt.
Piemēri«Kādu saimi tad tu modināsi? Purgailis un Bumbiers jau tagad paši saimnieki. Tos tu vairs nevari rīpelēt.»
Avoti: 6-2. sējums
Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis