riņķot
riņķot -oju, -o, -o, pag. -oju; intrans.
1.Kustēties, virzīties (piemēram, iet, skriet, braukt) pa riņķa līniju, lokveidā, arī ap savu asi.
PiemēriTagad Ilga vairs nav nedroša pirmgadniecīte, kas.. starpbrīžos tik vien iedrošinās kā draudzenei pie rokas apnicīgi riņķot pa garo [skolas] gaiteni..
1.1.Virzīties pa apli (dejā).
Piemēri..gleznotājs Skraida gāja dejot. Lēni viņš riņķoja mūzikas taktī ar slaidu bruneti.
1.2.Virzīties līkloču, bieži mainot virzienu.
PiemēriBebene kā apdullināta muša riņķo pa istabu. Kājas griežas kā tītavas - nav kur sprukt.
2.Virzīties (ap ko, kam apkārt).
PiemēriPutnu Ceļš ir mūsu zvaigžņu pasaule. Tajā ap kādu zvaigzni, kuru sauc par Sauli, riņķo mūsu Zeme.
2.1.Kustībā būt, uzturēties (kur vai kā tuvumā).
Piemēri«Tādos [miglas] apstākļos motorlaiva bez liela riska [tikt pamanītai] varēja riņķot kaut vai Roņu salas rajonā un, sagaidījusi tumsu, atgriezties atpakaļ atklātā jūrā.»
2.2.pārn. Nemitīgi vērsties (uz ko), piemēram, par domām, sarunām.
Piemēri..viņa [Mārtiņa] domas riņķo pa neizbēgamo burvja loku.
3.Lidojot virzīties pa riņķa līniju, lokveidā.
Piemēri..viena lidmašīna riņķoja tieši virs rudzu lauka. Ietarkšķējās ložmetēji.
3.1.Virpuļot (pa gaisu) — par sniegu, lapām u. tml.
PiemēriVisu pēcpusdienu krīt lielas sniega pārslas. Tās riņķo gaisā..
4.parasti 3. pers. Cikliski virzīties, tikt virzītam (pa kādu, parasti noslēgtu, sistēmu).
PiemēriNu viņš berzēja Franča nosalušos vaigus, ausis un pirkstus.. Labs brīdis pagāja, kamēr pamirušajos locekļos atgriezās sārtums un asinis atkal sāka riņķot.
Avoti: 6-2. sējums