Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
noskrūvēt
noskrūvēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.
1.Atskrūvēt un noņemt.
PiemēriNoskrūvēt vāku.
2.pareti Aizskrūvēt (parasti cieši, stingri).
PiemēriKajītē ienāca matrozis, aizvēra apaļo logu ar smagu dzelzs slēģi un cieši noskrūvēja.
Avoti: 5. sējums