Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
pacils
pacils -ais; s. -a, -ā
1.bot. Tāds, kas pie pamata ir guļošs, bet tālāk stāvs (par augu daļām, parasti stumbru, zariem).
Piemēri..brūklenei stumbrs pacils vai stāvs.
  • ..brūklenei stumbrs pacils vai stāvs.
  • ..purva bērzs,.. ar paciliem zariem un smaržīgām lapām, aug slapjākās vietās.
  • Lapu rozete [kāpostu šķirnei] vidēji liela.., ar pusstāvām vai mazliet pacilām lapām.
2.reti Tāds, kas ir mazliet augstāks par apkārtni.
PiemēriPacilākā vietā ziedošu lazdu dārzs.
  • Pacilākā vietā ziedošu lazdu dārzs.
Avoti: 6-1. sējums