Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
pacils
pacils -ais; s. -a, -ā
1.bot. Tāds, kas pie pamata ir guļošs, bet tālāk stāvs (par augu daļām, parasti stumbru, zariem).
Piemēri..brūklenei stumbrs pacils vai stāvs.
2.reti Tāds, kas ir mazliet augstāks par apkārtni.
PiemēriPacilākā vietā ziedošu lazdu dārzs.
Avoti: 6-1. sējums