Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
dibentelpa
dibentelpa -as, s.
1.Telpa, kas atrodas tālāk (no ieejas ēkā, dzīvoklī).
PiemēriDibentelpa iekārtota guļamistaba.
2.Telpa (kuģī), kas atrodas zem citām telpām.
PiemēriKuģa dibentelpās klukstēja arvienu joprojām. Vienmuļi, ritmiski - it kā tur jūras dzīlē kāds nepieēdināms gigants klakšinātu žaunas.
Avoti: 2. sējums