Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
dibentelpa
-as, s.
1.Telpa, kas atrodas tālāk (no ieejas ēkā, dzīvoklī).
PiemēriDibentelpa iekārtota guļamistaba.
2.Telpa (kuģī), kas atrodas zem citām telpām.
PiemēriKuģa dibentelpās klukstēja arvienu joprojām. Vienmuļi, ritmiski - it kā tur jūras dzīlē kāds nepieēdināms gigants klakšinātu žaunas.
Avoti: