bezpalīdzība
bezpalīdzība -as, s.; parasti vsk.
Vispārināta īpašība → bezpalīdzīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriLaiks nu bij klāt, kad bija jārāda dūša, un viņš [precinieks] jutās tādā bezpalīdzības stāvoklī kā ūdenī iemests zīdāms bērns.
Avoti: 2. sējums