Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
blonds
-ais; s. -a, -ā
1.Gaišs (par matiem).
PiemēriPēteris Krists bija skaists puisis.. Šaura, simetriska seja, acis garām skropstām, blondi mati..
1.1.Tāds (cilvēks), kam ir gaiši mati. Gaišmatains.
Piemēri..mani sagaidīja meitene, blonda kā dzeltena kļavas lapa.
Avoti: