Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
nobruģēt
nobruģēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.
Bruģēt un pabeigt bruģēt.
PiemēriNobruģēt ielu.
  • Nobruģēt ielu.
  • Nobruģēt šoseju.
  • Esam apņēmušies nobruģēt 600 kvadrātmetru laukumu, kur kolhoza mehanizatori novietos un remontēs traktorus..
  • Tālāk līdzens, [ar] granti nobruģēts ceļš.
Avoti: 5. sējums