aizdabūt
aizdabūt -dabūju, -dabū, -dabū, pag. -dabūju; trans.
1.Aizvirzīt, nogādāt (parasti ar pūlēm). imperf. Dabūt prom. (Parasti ar pūlēm) nogādāt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
PiemēriAizdabūt prom kastes.
- Aizdabūt prom kastes.
- Aizdabūt ratus līdz šķūnim.
- Pelavu govīm vajadzēja daudz, bet grūti bija tās aizdabūt no piedarba uz laidaru..
1.1.Panākt (parasti ar pūlēm), lai (kāds) ko dara.
PiemēriTad viņa [Ieva] apmierinājās, domādama, ka ir tikai sapņojusi. Bet otrā naktī ap to pašu laiku viņu atkal sauc. Trešā naktī vairs Ievu nevar aizdabūt gulēt.
- Tad viņa [Ieva] apmierinājās, domādama, ka ir tikai sapņojusi. Bet otrā naktī ap to pašu laiku viņu atkal sauc. Trešā naktī vairs Ievu nevar aizdabūt gulēt.
Avoti: 1. sējums