nenoguris
nenoguris -ušais; s. -usi, -usī
1.Nol. divd. → nogurt.
2.[neno!guris], ar nenot. galotni; apst. nozīmē Bez paguruma, bez spēku apsīkuma.
PiemēriViņš strādā nenoguris cauru dienu.
- Viņš strādā nenoguris cauru dienu.
- Nenoguruši viņa veica savu darbu.
- pārn. .. «Delfīns» [kuģis], mazliet nosvēries uz labajiem sāniem, nenoguris trauca savu ceļu.
Avoti: 5. sējums