Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
nenoguris
nenoguris -ušais; s. -usi, -usī
1.Nol. divd. → nogurt.
2.[neno!guris], ar nenot. galotni; apst. nozīmē Bez paguruma, bez spēku apsīkuma.
PiemēriViņš strādā nenoguris cauru dienu.
Avoti: 5. sējums