pablēņoties
pablēņoties -ojos, -ojies, -ojas, pag. -ojos; refl.
Neilgu laiku, mazliet blēņoties. Arī paniekoties.
PiemēriZēni pablēņojās un izklīda.
- Zēni pablēņojās un izklīda.
- Agrāk biju šuvusi ar parasto kājminamo šujmašīnu, ar elektrisko tikai dažas reizes biju pablēņojusies skolas darbmācības kabinetā.
- Tantīte: Viņa ne acu galā necieš, ja es kādreiz pablēņojos ar to makšķerīti...
- «Lai nu [meitenes] pablēņojās vien, tas [aizraušanās ar teātri] jau pāries.»
Avoti: 6-1. sējums