Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
pačučēt
pačučēt -čuču, -čuči, -čuč, pag. -čučēju; intrans.; sar.
Pagulēt (parasti par bērnu).
Piemēri«Mazliet jāatvelk elpa. Nekustieties un negrozieties! Es gribu pačučēt.»
Avoti: 6-1. sējums