Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
pačūlot
pačūlot parasti 3. pers., -o, pag. -oja
pačūlāt parasti 3. pers., -ā, pag. -āja; intrans.; retāk
1.Neilgu laiku, mazliet čūlot (par ievainojumu, ievainotu ķermeņa daļu).
PiemēriPārplīsusi tulzna pačūloja.
2.Neilgu laiku pavāji degt, izdalot mitrumu (par mitru malku).
PiemēriMalka krāsnī pačūlo, tad sāk degt ar liesmu.
Avoti: 6-1. sējums