Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
pačūlot
pačūlot parasti 3. pers., -o, pag. -oja
pačūlāt parasti 3. pers., -ā, pag. -āja; intrans.; retāk
1.Neilgu laiku, mazliet čūlot (par ievainojumu, ievainotu ķermeņa daļu).
PiemēriPārplīsusi tulzna pačūloja.
  • Pārplīsusi tulzna pačūloja.
  • Apdedzinātais pirksts pačūloja kādu laiku.
2.Neilgu laiku pavāji degt, izdalot mitrumu (par mitru malku).
PiemēriMalka krāsnī pačūlo, tad sāk degt ar liesmu.
  • Malka krāsnī pačūlo, tad sāk degt ar liesmu.
Avoti: 6-1. sējums