apara
apara -as, s.
Zemāka, nearta, ar zāli apaugusi vieta tīruma vai pļavas vidū.
PiemēriNo mežiem, grāvjiem un aparam, no laukiem, rudzu statiņiem un krūmāja.. cēlās silta krēsla.
- No mežiem, grāvjiem un aparam, no laukiem, rudzu statiņiem un krūmāja.. cēlās silta krēsla.
- Tālumā krēslas pilnais gaiss šķiet kustamies, jo no pļavām un aparam izkāpusi viegla migla.
Avoti: 1. sējums