Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
apaļmutes
apaļmutes -tu, vsk. apaļmute -es, s.
1.Zemāko mugurkaulnieku klase, kurā ietilpst nēģi un miksenas.
PiemēriApaļmutu raksturīgākā pazīme ir tā, ka tām nav žokļu.
2.Šīs klases dzīvnieks.
PiemēriNēģis ir apaļmute.
Avoti: 1. sējums