Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
apaļš
apaļš -ais; s. -a, -ā
apaļi apst.; reti
1.Tāds, kam ir apļa forma.
PiemēriApaļa poga.
1.1.Tāds, kura forma atgādina apli. Ieapaļš.
PiemēriApaļa seja.
2.Tāds, kas pēc formas atgādina lodi. Tāds, kam nav asu šķautņu.
PiemēriApaļš akmens viegli ripo.
2.1.Cilindrveida.
PiemēriViņš [ievainotais] aizvilkās līdz lāviņai un, zobus griežot, atkrita uz apaļajiem kokiem.
3.Tukls (par cilvēku, par viņa ķermeņa daļām).
PiemēriNo galda piecēlās apaļa skuķe melnām acīm..
3.1.Labi barots, trekns (par dzīvniekiem).
PiemēriApaļas govis, spīdīgu spalvu.
4.sar. Viss (par laika vienībām). Vesels.
PiemēriApaļš gads.
5.sar. Tāds (skaitlis), kas beidzas ar nulli. Vesels skaitlis.
PiemēriNostrādāt apaļu gadu skaitu - piecdesmit gadu.
5.1.Aptuvens (izteikts ar tuvāko skaitli, kas beidzas ar nulli). Noapaļots.
5.2.Pilns, vesels (par mērvienību).
PiemēriApaļš metrs.
6.novec. Tāds, kam nav ģimenes, nav bērnu. Tāds, kam nav tuvu piederīgo.
PiemēriApaļš pāris.
Stabili vārdu savienojumiApaļš bārenis.
Stabili vārdu savienojumiApaļš muļķis. Apaļš vārds.
Avoti: 1. sējums