Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
apara
apara -as, s.
Zemāka, nearta, ar zāli apaugusi vieta tīruma vai pļavas vidū.
PiemēriNo mežiem, grāvjiem un aparam, no laukiem, rudzu statiņiem un krūmāja.. cēlās silta krēsla.
Avoti: 1. sējums