trofeja
trofeja -as, s.
1.Kara laikā iegūts pretinieka ierocis, bruņojuma piederums, transportlīdzeklis, karogs u. tml.
Piemēri..sākām skaitīt trofejas. Ķēriens bija varen kupls: 180 zirgi, 100 rati un ragavas, 8 lauku virtuves, 1 lieljaudas artilērijas baterija, 12 pretinieka lielgabali, 10 radiostacijas.. un daudz visādu labu lietu.
1.1.ģen.: trofeju, adj. nozīmē Tāds, kas kara laika ir ieguls no pretinieka.
PiemēriViņa trofeju parabellumā bija sešas patronas, seši droši šāvieni.
2.Lietisks pierādījums dzīvnieka nomedīšanai, uzvarai sporta sacensībās u. tml.
PiemēriOficiālas medību trofejas ir aļņu, staltradžu, stirnu ragi, meža cūku ilkņi, lūšu un vilku ādas un galvaskausi.
2.1.pārn. Ceļojumā iegūts, parasti piemiņas, priekšmets.
PiemēriVisur viņi [ceļotāji] ieguva neskaitāmas ceļojuma trofejas, iedzimto traukus, ieročus, rotas lietas..
Avoti: 7-2. sējums