Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
īpatns
īpatns -ais; s. -a, -ā
īpatni apst.
Īpatnējs.
Piemēri..māksla tikai tad ir īsta un paliekama, ja to veidojis savdabīgs, īpatns, neatdarināms talants.
  • ..māksla tikai tad ir īsta un paliekama, ja to veidojis savdabīgs, īpatns, neatdarināms talants.
  • Komponists ar.. īpatnu seju. Šos vārdus attiecina gandrīz uz katru skaņradi, kura darbos saklausām kaut ko savdabīgi svaigu.
  • Katrs no viņiem ir ar savu īpatnu, jau iezīmējušos raksturu..
Avoti: 3. sējums