dievpalīgs
dievpalīgs -a, v.; parasti vsk.; novec.
Veiksmes novēlējums darbā, arī sveiciens (kādam, kas pašreiz ko dara), sakot «dievs palīdz!».
Piemēri..ap baļķiem līkājās kāds pavecs vīrs, kuram Kākars padeva dievpalīgu, ievaicādamies, kas tad nu tur tikšot celts.
Stabili vārdu savienojumiPa(dot) dievpalīgu.
Avoti: 2. sējums