Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
ravelīns
ravelīns -a, v.; vēst.
Fortifikācijas palīgbūve cietokšņa nožogojuma priekšā.
PiemēriPetropavlovskas cietokšņa Aleksejeva ravelīnā vienīgais ārpasaules troksnis iekļūst tikai reizi diennaktī, kad tieši pulksten divpadsmitos haubices šāviens pēterburdziešiem ziņo pareizu laiku.
  • Petropavlovskas cietokšņa Aleksejeva ravelīnā vienīgais ārpasaules troksnis iekļūst tikai reizi diennaktī, kad tieši pulksten divpadsmitos haubices šāviens pēterburdziešiem ziņo pareizu laiku.
  • Seno Rīgu apjoza valnis ar bastioniem, ravelīniem un citiem nocietinājumiem.
Avoti: 6-2. sējums