rāvējs
rāvējs -a, v.
rāvēja -as, s.
1.Darītājs → raut.
2.sar. Mantrausis.
Piemēri«Maniem strādniekiem jādzīvo sausos un ērtos dzīvokļos. No pirmiem ķieģeļiem es viņiem uzcelšu ērtas un gaišas mājas. Es negribu būt rāvējs, bet ļaut arī cilvēkiem dzīvot.»
- «Maniem strādniekiem jādzīvo sausos un ērtos dzīvokļos. No pirmiem ķieģeļiem es viņiem uzcelšu ērtas un gaišas mājas. Es negribu būt rāvējs, bet ļaut arī cilvēkiem dzīvot.»
- Kā visi skopie un rāvēji, Bite bij aplam skaudīgs.
- Andrejs ar laiku palika skops. ..Tomēr par plēsēju un rāvēju vis viņu nevarēja saukt.
Stabili vārdu savienojumiRīkļu rāvējs.
- Rīkļu rāvējs idioma — Mantrausīgs, savtīgs, nežēlīgs cilvēks, kas, savu bagātību vairojot, nodara citiem ļaunumu. Rīkļurāvējs.
3.v.; tehn. Ierīce, iekārta (kā, parasti augu, to daļu) izraušanai.
PiemēriCelmu rāvējs.
- Celmu rāvējs.
- Sakņu rāvējs.
Avoti: 6-2. sējums