Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
saģērbt
saģērbt -ģērbju, -ģērb, -ģērbj, pag. -ģērbu; trans.
1.Apģērbt, parasti pilnīgi (cilvēku).
PiemēriJēkabs Ernests, kārtīgi saģērbts un saķemmēts, sēdēja uz gultas malas un raudzījās sienā.
  • Jēkabs Ernests, kārtīgi saģērbts un saķemmēts, sēdēja uz gultas malas un raudzījās sienā.
  • ..velku privāto uzvalku nost, galifejas kājās un pēc stundas izstiepjos kā stīga: «Biedri major, jaunākais seržants Mellacis uz jūsu pavēli ieradies, saģērbts, kā reglamentā nosacīts!»
1.1.Uzģērbt (vairākus apģērba gabalus).
PiemēriVelk griezīgs vējš. Visa bagātība saģērbta, bet auksti, briesmīgi auksti.
  • Velk griezīgs vējš. Visa bagātība saģērbta, bet auksti, briesmīgi auksti.
  • Viņš saģērba dažādus apģērba gabalus.
Avoti: 7-1. sējums