Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
trumpa
trumpa -as, s.; sar.
1.Spēļu kārts.
PiemēriAr krītu un trumpām viņš rīkojās kā pats lielais burvis. Aizsietām acīm atminēja, kāda trumpa katram citam rokā..
Stabili vārdu savienojumiSist (retāk dauzīt) trumpas (arī kārtis).
2.Trumpis.
Piemēri«Ahā! Svarīgas darīšanas ar mūsu jauno saimnieku! Zinu, zinu: - pīķis trumpa..»
Avoti: 7-2. sējums