pabungot
pabungot -oju, -o, -o, pag. -oju
pabungāt -āju, -ā, -ā, pag. -āju; intrans.
1.Neilgu laiku, mazliet bungot.
PiemēriPabungot pie durvīm.
- Pabungot pie durvīm.
- Jansons pabungoja ar pirkstiem pa galdu, kaut ko pārdomādams..
- ..Artūrs piegāja pie loga un pabungoja ar pirkstu pa rūti.
- ..brāļuks nospieda durvju rokturi. Durvis nepadevās. «Juri, atver!» puisēns pabungāja ar dūri.
1.1.trans.
PiemēriGunārs ielika liecību atpakaļ žurnālā. Brīdi pastāvēja. Pabungoja ar pirkstiem galda malu.
- Gunārs ielika liecību atpakaļ žurnālā. Brīdi pastāvēja. Pabungoja ar pirkstiem galda malu.
1.2.trans.; sar. Nemākulīgi paspēlēt (parasti klavieres).
Avoti: 6-1. sējums