Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
pabungot
pabungot -oju, -o, -o, pag. -oju
pabungāt -āju, -ā, -ā, pag. -āju; intrans.
1.Neilgu laiku, mazliet bungot.
PiemēriPabungot pie durvīm.
1.1.trans.
PiemēriGunārs ielika liecību atpakaļ žurnālā. Brīdi pastāvēja. Pabungoja ar pirkstiem galda malu.
1.2.trans.; sar. Nemākulīgi paspēlēt (parasti klavieres).
Avoti: 6-1. sējums