Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
baidīt
baidīt -u, -i, -a, pag. -īju; trans.
1.Izraisīt bailes.
PiemēriBaidīt puiku.
  • Baidīt puiku.
  • Baidīt zirgu.
  • Baidīt suni.
  • ..viņa bālās acis sāka bailīgi skraidīt un šaudīties kā irbes bērni, kurus baida vanags...
  • «Mirjam, nebīstieties, kara nebūs ...» Mirjama neatbild. «Nevajag sevi baidīt, Mirjam.»
1.1.Būt par baiļu cēloni.
PiemēriViņus traucēja un baidīja uzmācīgie un ziņkārīgie skatieni.
  • Viņus traucēja un baidīja uzmācīgie un ziņkārīgie skatieni.
  • ..sarunas nevedās. Jāni nomāca neziņa par jauno dzīvi, kas viņu reizē vilināja un baidīja.
Avoti: 2. sējums