žulgans
žulgans -ais; s. -a, -ā
žulgani apst.
1.Slapjš (piemēram, par apģērbu, apaviem).
PiemēriŽulganas kurpes.
- Žulganas kurpes.
- Ūdens vairs nepil no apģērba, ir drusku apžuvis, bet vēl jau stipri žulgans.
1.1.Dubļains, staigns no mitruma (parasti par ceļu, zemi).
PiemēriŽulgans ceļš.
- Žulgans ceļš.
- Zeme no virsas ir apsusējusi, bet aršanai vēl par žulganu.
2.Tāds, kam nav mirdzuma, spīduma (par acīm, skatienu). Blāvs (3).
Piemēri..gribas gulēt: acis kļūst žulganas, stīvas.
- ..gribas gulēt: acis kļūst žulganas, stīvas.
- No grāmatas skaidri redzams, ka viņam jābūt sačākstējušam večukam, tikai kauli un āda.. Plakstiņi nokārušies, acis žulganas.
- Tur zemē izklātas gulēja divas viņa ģīmetnes, un trešā vēl tika darināta. Melns un sarains, žulganu skatu - vai tiešām tas ir viņš?
2.1.Par gaismu, tās atspīdumu.
PiemēriSlapjais asfalts žulgani gruzdēja sarkano bremžu spuldžu atspīdumu ugunīs.
- Slapjais asfalts žulgani gruzdēja sarkano bremžu spuldžu atspīdumu ugunīs.
Avoti: 8. sējums