Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
žultains
žultains -ais; s. -a, -ā
žultaini apst.
1.Nikns, ļauns (par cilvēku).
PiemēriCik netika redzētas saskaldītas, izārdītas un žultainas sievietes, kas klīda apkārt, neatrodot miera un pamata zem kājām, citus kritizēdamas un savu nelaimi izkliegdamas.
1.1.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriŽultaina runa.
Avoti: 8. sējums