žults
žults žults, s.; tikai vsk.
1.anat. Šķidrums, ko izdala aknas un kas palīdz sašķelt un uzsūkt taukvielas.
PiemēriŽults izdalās.
Stabili vārdu savienojumiRūgts kā žults (arī vērmele). Žults akmeņi.
1.1.sar. Žultspūslis (dzīvniekiem).
PiemēriAlbertam mute tukša un sausa,.. bet tomēr tāda sajūta, ka būtu uzkodis salakas žultij.
2.Niknums, ļaunums (pret kādu). Arī sarūgtinājums.
PiemēriSimsons: Bet smiekli aizķeras, kad atceros, kā Janka runāja par cilvēku. Tik daudz žults dažos vārdos.
Stabili vārdu savienojumiIzgāzt (retāk izliet) žulti. Žults (arī dūša, sirds) apskrienas (arī aptekas). Žults krājas.
Avoti: 8. sējums