Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
žuburs
žuburs -a, v.
1.Auga daļu (parasti zaru, vasu) kopums, kas veidojas vienā un tai pašā auga vietā.
PiemēriPagalms zem ozoliem paliek arvien tukšāks, līdz beidzot viņi [ozoli] brīvi var izplesties ar visiem žuburiem..
2.Smails izaugums (dzīvnieka ragam), parasti uz vienas pamatnes ar citiem šādiem izaugumiem.
PiemēriMedniekus visvairāk interesē trofejas - aļņu ragi. ..gandrīz katrā mežā sastopami arī īpatņi ar ļoti labiem.. ragiem, kurus rotā 15-20 žuburi.
3.Viena no vairākām (parasti vienādām) sazarotas formas priekšmeta daļām uz vienas pamatnes.
PiemēriDakša ar trim žuburiem.
3.1.Vairāku ceļu, upes gultņu, alu u. tml. kopums, kas parasti sākas vienā un tai pašā vietā.
PiemēriCeļu žuburs.
Avoti: 8. sējums