Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
žuburains
žuburains -ais; s. -a, -ā
žuburaini apst.
1.Tāds, kam ir žuburi (1).
PiemēriŽuburains zars.
2.Tāds, kam ir žuburi (2).
Piemēri..no krūmiem izdrāžas liels briedis milzīgiem, žuburainiem ragiem un, ieskrējis siena ārdītāju vidū, aiz pārsteiguma apstājās.
3.Tāds, kam ir žuburi (3).
PiemēriŽuburains miets.
Avoti: 8. sējums