īpatnējs
īpatnējs -ais; s. -a, -ā
īpatnēji apst.
1.Tāds, kas nav līdzīgs citam. Savdabīgs.
PiemēriĪpatnējs cilvēks.
1.1.Tāds, kurā izpaužas (kā) savdabīgums, atšķirība no citiem.
PiemēriĪpatnēja rīcība.
Stabili vārdu savienojumiĪpatnējais siltums. Īpatnējais svars.
Avoti: 3. sējums