zupa
zupa -as, s.
1.Vārīts šķidrs ēdiens, kas iegūts no gaļas, zivju, dārzeņu novārījuma vai labības izstrādājumu novārījuma. Vira [1].
PiemēriGaļas zupa.
- Gaļas zupa.
- Veģetāra zupa.
- Sēņu zupa.
- Kāpostu zupa.
- Dārzeņu zupa.
- Piena zupa.
- Aukstās zupas.
- Koncentrātu zupas.
- Zupas kauss.
- Zupas karotes.
- «Šovakar mums biešu zupa. Te rudzu maize. Ieturies kārtīgi.».. Viņa nolika manā priekšā bļodiņu sarkanīgās viras. Tā garšoja lieliski.
- Pirmā sāka strādāt māte [izsūtījumā]. Ēdnīcā par virēju. Viņa arī man pusdienlaikā pašāva kādu šķīvi ar biezāku zupu, bet rītos un vakaros ēdām maizi.
- No ķīšiem iznāk ļoti garšīga zupa: gardēži apgalvo, ka tā ir pārāka pat par storu viru.
2.vienk. Šķidrums (piemēram, asinis, sula).
Piemēri«Aha! nags ir nost!.. Nu, saspied vēl, lai tā zupa mazāk notek, kamēr es dabūju ar ko apsiet.»
- «Aha! nags ir nost!.. Nu, saspied vēl, lai tā zupa mazāk notek, kamēr es dabūju ar ko apsiet.»
- Pirms Jāņiem jau zālei lieka zupa tek - nežūst ne klājienā, ne zārdā.
Stabili vārdu savienojumi
- (Iz)spiest pēdējo (retāk visu) zupu (arī sulu sar.) idioma — Likt strādāt tik daudz, ka zūd (visi) spēki. Izkalpināt tā, ka zūd (visi) spēki.
Avoti: 8. sējums