aizkapa
aizkapa ģen., nelok.; rel.
Tāds, kas iestājas, arī sākas, pēc (cilvēka) nāves.
PiemēriTāpat šis [darba] tikums lika dzīvot arī aizkapa dzīvi: arājs ara debesu laukos, māte slaucīja debesu ceļus, vecmāmiņa darināja pūru tautu meitām.
- Tāpat šis [darba] tikums lika dzīvot arī aizkapa dzīvi: arājs ara debesu laukos, māte slaucīja debesu ceļus, vecmāmiņa darināja pūru tautu meitām.
- ..pasaules literatūrā ir virkne darbu, kur tieši, it kā reālā dzīvē ienāk gan aizkapa gari, gan debesu un elles pārstāvji.
- Uzpīļu Jorens.. tumšā aizkapa balsī zvērēja: "Dzīvu mani no Dāviņiem [nabagu mājas] neaizvedīs."
Stabili vārdu savienojumiAizkapa balss.
- Aizkapa balss — Nedabiska, dobja, neskanīga balss.
Avoti: 1. sējums