Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
caurduru
caurduru ģen., nelok.; novec.
Caurslēdzams (par atslēgām).
PiemēriTrīs resni dzelzs stieņi un trīs caurduru atslēgas aizsargā Turlupiņa lopu kūtis un zirgu staļļus.
Avoti: 2. sējums