apciemojums
apciemojums -a, v.
1.Paveikta darbība → apciemot.
PiemēriViņas [mātes] vaigs kopš pēdējā apciemojuma bija kļuvis krunkaināks, viņas mati sirmāki.
1.1.Apmeklējums, ierašanās ar īpašu nolūku, uzdevumu.
PiemēriIzvēlējušies vienu no nesen celtajām mājām, dodamies apraudzīt, kā ļaudis tur dzīvo.. "Lūdzu, lūdzu!" uzzinājusi mūsu [korespondentu] apciemojuma iemeslu, sieviete vedina dziļāk.
Avoti: 1. sējums