apciemojums
apciemojums -a, v.
1.Paveikta darbība → apciemot.
PiemēriViņas [mātes] vaigs kopš pēdējā apciemojuma bija kļuvis krunkaināks, viņas mati sirmāki.
- Viņas [mātes] vaigs kopš pēdējā apciemojuma bija kļuvis krunkaināks, viņas mati sirmāki.
- "Es tik tāpat, garām ejot, ienācu. Gribējās redzēt, vai visi veseli." - "Lielais paldies par apciemojumu," Zaķis teica..
1.1.Apmeklējums, ierašanās ar īpašu nolūku, uzdevumu.
PiemēriIzvēlējušies vienu no nesen celtajām mājām, dodamies apraudzīt, kā ļaudis tur dzīvo.. "Lūdzu, lūdzu!" uzzinājusi mūsu [korespondentu] apciemojuma iemeslu, sieviete vedina dziļāk.
- Izvēlējušies vienu no nesen celtajām mājām, dodamies apraudzīt, kā ļaudis tur dzīvo.. "Lūdzu, lūdzu!" uzzinājusi mūsu [korespondentu] apciemojuma iemeslu, sieviete vedina dziļāk.
- Skaidrajā ziemas vakarā aiztraucies dīzelis ar lietuviešu viesiem. Viņu apciemojums bija liels notikums Rīgas jauno autoru apvienības darbā..
Avoti: 1. sējums