pabuknīt
pabuknīt -īju, -ī, -ī, pag. -īju
pabukņīt -īju, -ī, -ī, pag. -īju; trans.; sar.
Vairākkārt mazliet iesist, pagrūst.
PiemēriIedama viņa atspiedās pret vīra plecu un reizēm viņu paraustīja un pabukņīja.
- Iedama viņa atspiedās pret vīra plecu un reizēm viņu paraustīja un pabukņīja.
- Gulētājs, brigadiera pabukņīts, pieslējās pussēdus..
Avoti: 6-1. sējums