Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
katarakta1
katarakta -as, s.; parasti vsk.; med.
Acu slimība, kuras pazīme ir acs lēcas apduļķojums.
PiemēriJa acs ievainojums radījis lēcas bojājumu, tā apduļķojas un attīstās tā saucamā katarakta.
  • Ja acs ievainojums radījis lēcas bojājumu, tā apduļķojas un attīstās tā saucamā katarakta.
  • Iedzimtā katarakta izveidojas bērnam jau pirms piedzimšanas, ja topošā māte slimo ar vitamīnu trūkumu, dažādām vīrusu slimībām..
  • Kataraktu tautā sauc par «vecuma plēvi».
Avoti: 4. sējums