apstiept
apstiept -stiepju, -stiep, -stiepj, pag. -stiepu; trans.
1.Nostiept, izstiept (ap ko, kam apkārt).
PiemēriApstiept dzeloņstieples ap dārzu.
- Apstiept dzeloņstieples ap dārzu.
- Es apstiepu zaļu zīdu Visapkārt novadam, Lai nebēdza [nebēga] mūs' māsiņa Triju kungu novadā.
- Sprukas kapam ēvelēta koka sētiņa apkārt, bet Suntuži savam apstiepuši milzīgi resnu čuguna ķēdi..
2.parasti 3. pers. Cieši apkļaut, apņemt (par drēbēm).
PiemēriApstiepti svārki.
- Apstiepti svārki.
- Zeltīte: Nemūžam es to [līgavas kleitu] vairs mugurā nevilktu, nemūžam! Apstiepta, apžņaugta kā balta čūskas āda!
Avoti: 1. sējums