Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
iebelzt
iebelzt -belžu, -belz, -belž, pag. -belzu; intrans.
1.Smagi, spēcīgi iesist (par cilvēku).
PiemēriIebelzt pa galvu.
  • Iebelzt pa galvu.
  • Iebelzt ar āmuru.
  • Kalpotājs atkal smagi iebelza stacijas zvanam divas reizes.
1.1.trans.
PiemēriLiena viņam iebelza smagu dūri krūtīs..
  • Liena viņam iebelza smagu dūri krūtīs..
1.2.Par priekšmetu.
PiemēriBernhardam šāviens gāja vaļā nejauši, un laide tik spēcīgi iebelza plecā, ka viņš sāpēs iestenējās..
  • Bernhardam šāviens gāja vaļā nejauši, un laide tik spēcīgi iebelza plecā, ka viņš sāpēs iestenējās..
  • Salipuši ķieģeļu pika iebelza Vīksnām pa pleca lāpstiņu.
Avoti: 3. sējums