iebelzt
iebelzt -belžu, -belz, -belž, pag. -belzu; intrans.
1.Smagi, spēcīgi iesist (par cilvēku).
PiemēriIebelzt pa galvu.
1.1.trans.
PiemēriLiena viņam iebelza smagu dūri krūtīs..
1.2.Par priekšmetu.
PiemēriBernhardam šāviens gāja vaļā nejauši, un laide tik spēcīgi iebelza plecā, ka viņš sāpēs iestenējās..
Avoti: 3. sējums