cirtains
cirtains -ais; s. -a, -ā
cirtaini apst.
1.Tāds, kas vijas cirtās, cirtojas (par matiem).
Piemēri..[zēns] strauji atbīdīja no pieres garo, cirtaino matu sprogu..
- ..[zēns] strauji atbīdīja no pieres garo, cirtaino matu sprogu..
- Viņš.. sakārtoja viegli cirtainos matus un apģērbu..
- Izšķir četrus galvenos matu tipus: taisnos, cirtainos, sprogainos un viļņainos.
1.1.Tāds, kam ir cirtas (piemēram, par cilvēku, galvu).
PiemēriCirtains zēns.
- Cirtains zēns.
- ..cirtaina galva ar jautājošām zilām acīm parādījās logā..
1.2.Tāds, kas pēc formas atgādina cirtas. Robains, viļņains.
PiemēriPriežu mežos ļoti bieži sastopamas garšīgas ēdamās sēnes - cirtainās čigānenes.
- Priežu mežos ļoti bieži sastopamas garšīgas ēdamās sēnes - cirtainās čigānenes.
Avoti: 2. sējums