Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
rumaks
rumaks -a, v.; poēt.
1.Spēcīgs, stalts zirgs.
PiemēriDivi zirgi priekšā, - nu: rumaki kā lāči! Krākdami laidās no kupenas kupenā.
  • Divi zirgi priekšā, - nu: rumaki kā lāči! Krākdami laidās no kupenas kupenā.
  • ..aiz muguras krastā iedunējās zirgu pakavi un putās satriekts rumaks parādījās kraujā.
  • Cingizhana rumaks, stepes savvaļas zirgu pēctecis, rūsgans, platkrūtains rikšotājs ar melnām kājām.., nekad neatradās tālāk par trim soļiem.
1.1.pārn. Vilciens.
PiemēriRumaka elsas pieņemas spēkā, kļūst aizvien neatlaidīgākas, ātrākas. Dobji iedunas sliedes, pa kurām rakstā klaudzina turpat vai kilometru garā riteņu karavāna.
  • Rumaka elsas pieņemas spēkā, kļūst aizvien neatlaidīgākas, ātrākas. Dobji iedunas sliedes, pa kurām rakstā klaudzina turpat vai kilometru garā riteņu karavāna.
  • Vilciens.. atvizināja mūs Suhumi.. Melnās jūras krastos laiciņu atpūtušies, stacijā atkal gaidījām tērauda rumaku, lai trauktos tālāk..
  • Dzelzs rumaks sprauslā, zviedz; dzelzs rati klaudzot klandās..
Avoti: 6-2. sējums