ārprātīgs
ārprātīgs -ais; s. -a, -ā
ārprātīgi apst.
1.Tāds, kam ir stipri psihiski traucējumi. Vājprātīgs.
PiemēriVai būtu tā, ka visi vācieši vēlējušies karu? Tad tiešām varētu teikt, ka viņi ir ārprātīgi, tiem visiem jāuzvelk trako krekls.
- Vai būtu tā, ka visi vācieši vēlējušies karu? Tad tiešām varētu teikt, ka viņi ir ārprātīgi, tiem visiem jāuzvelk trako krekls.
- sal. ..[policijas darbinieks] kliedzis un kā ārprātīgs skraidījis pa istabu, lauzis un ārdījis visu..
1.1.Tāds, kurā izpaužas ārprāts.
PiemēriĀrprātīgi smiekli.
- Ārprātīgi smiekli.
- Ārprātīgs skatiens.
1.2.pārn. Tāds, kas nemaz neatbilst kādām normām. Nesaprātīgs.
PiemēriReiz, kad Kārkls [bezdarbnieks] jau trešo dienu nebija ēdis, viņu sagrāba ārprātīga ideja: uzmeklēt savu bijušo kuģu īpašnieku un lūgt palīdzību.
- Reiz, kad Kārkls [bezdarbnieks] jau trešo dienu nebija ēdis, viņu sagrāba ārprātīga ideja: uzmeklēt savu bijušo kuģu īpašnieku un lūgt palīdzību.
1.3.pārn.; sar. Neparasti liels, spēcīgs. Ārkārtīgs.
PiemēriRoga.. ar ārprātīgu lēcienu pieskrēja ratiem un sagrāba pātagu.
- Roga.. ar ārprātīgu lēcienu pieskrēja ratiem un sagrāba pātagu.
- ..cilvēkus [kuģim grimstot] pārņēmušas neapvaldāmas šausmas, viņi pārblīvē mazās laivas,.. kliedz ārprātīgās bailēs..
2.lietv. nozīmē: ārprātīgais, -ā, v.; ārprātīgā, -ās, s. Psihiski slims cilvēks.
PiemēriAizvest ārprātīgo.
- Aizvest ārprātīgo.
Avoti: 1. sējums