kliens
kliens -ais; s. -a, -ā
klieni apst.; apv.
1.Vājš, nespēcīgs (par cilvēku).
Piemēri..spēka viņai [sievietei] esot vairāk nekā dažam klienam vīrelim..
- ..spēka viņai [sievietei] esot vairāk nekā dažam klienam vīrelim..
- «Turiet gan stingri, skolotāj, to manu delveri,» teica kāda māte, norādīdama uz klienu, bālu.. zēniņu..
- Ārsts.. bija sācis Intu izklausīt, lika dziļi elpot, iztaustīja un citādi pētīja viņa klienās miesas..
1.1.Nespēcīgs, nīkulīgs (par dzīvniekiem, augiem).
PiemēriŠis zirgs tāds kliens, nav vezma [vezuma] vilcējs.
- Šis zirgs tāds kliens, nav vezma [vezuma] vilcējs.
- Sakņu dārziņā viņi pamana vairākus klienus plūmkociņus un dažas ābelītes.
Avoti: 4. sējums