Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
kliedziens
kliedziens -a, v.
1.Vienreizēja paveikta darbība → kliegt1.
PiemēriArī slīcējs laikam bija pamanījis Antonu Vēju un kliedza, bet nākamajā acumirklī kliedziens nogrima zem jauna viļņa..
2.Vienreizēja paveikta darbība → kliegt2.
Piemēri..visām šaubām cauri atkal ieskanējās Annas kliedziens: es nezināju!
3.Raksturīgs, samērā skaļš (dzīvnieka) sauciens, balss signāls.
Piemēri..krauķu kolonijas atrašanās vietu viegli noteikt pēc nemitīgajiem putnu kliedzieniem.
Stabili vārdu savienojumi(Pēdējais) modes kliedziens.
Avoti: 4. sējums