Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
kliedziens
kliedziens -a, v.
1.Vienreizēja paveikta darbība → kliegt1.
PiemēriArī slīcējs laikam bija pamanījis Antonu Vēju un kliedza, bet nākamajā acumirklī kliedziens nogrima zem jauna viļņa..
  • Arī slīcējs laikam bija pamanījis Antonu Vēju un kliedza, bet nākamajā acumirklī kliedziens nogrima zem jauna viļņa..
  • No sievietes kliedziena pamodās bērns un sāka raudāt.
  • Pagalmā zēni spēlēja futbolu. Skanēja kliedzieni, saucieni, svilpieni..
  • pārn. Jurkam durstīgi ausīs nospindza šāviņa metāliskais kliedziens.
2.Vienreizēja paveikta darbība → kliegt2.
Piemēri..visām šaubām cauri atkal ieskanējās Annas kliedziens: es nezināju!
  • ..visām šaubām cauri atkal ieskanējās Annas kliedziens: es nezināju!
3.Raksturīgs, samērā skaļš (dzīvnieka) sauciens, balss signāls.
Piemēri..krauķu kolonijas atrašanās vietu viegli noteikt pēc nemitīgajiem putnu kliedzieniem.
  • ..krauķu kolonijas atrašanās vietu viegli noteikt pēc nemitīgajiem putnu kliedzieniem.
  • Pēc kādas stundas krastā nodziedāja gailis - viņa kliedziens bija skanīgs kā uz klona nokritis nazis.
  • Pienāca rudens. Aizlidoja dzērves, naktīs vējainajos padebešos dzirdēja gulbju satrauktos kliedzienus.
  • sal. Pļavā smaržo biezi siena vāli un nakts ir īsa kā vālodzes kliedziens.
Stabili vārdu savienojumi(Pēdējais) modes kliedziens.
Avoti: 4. sējums