kliegt
kliegt kliedzu, kliedz, kliedz, pag. kliedzu
1.intrans. Radīt skaļas balss skaņas (piemēram, bailēs, sāpēs) — par cilvēku.
PiemēriPa koridoru, mežonīgi kliegdami, traucās saniknotie vīri.
Stabili vārdu savienojumiKliegt palīgos.
1.1.pārn. Radīt skaļas skaņas (piemēram, par iekārtām, ierīcēm).
Piemēri..Un saceļas negaiss, kliedz kapsētas zvans.
2.trans. Ļoti skaļi runāt, teikt.
Piemēri«Nekad! Nekad!» viņa kliedza aiz dusmām pārvērstā balsī.
2.1.intrans.
Piemēri..Zeiboltam lāgiem nācās kliegt, jo tikai tad Kravals varēja sadzirdēt viņa vārdus.
2.2.trans.; sar. Skaļi saukt (kādu).
PiemēriPēc pusdienas Brīviņu saimniece izrāva Tāli aiz rokas no dārza un kliedza Osieni.
2.3.trans. Skaļi paust neapmierinātību, protestēt.
Piemēri«Dažs nevīžo strādāt, dzīvo no zagšanas. Un, kad tādu bāž cietumā, vai tad arī jūs kliegsiet, ka pārkāpj brīvības principus?»
2.4.intrans.
PiemēriSvešie, jau stundu gaidījušie [pie pārceltuves], sāka kliegt par tādu spraukšanos iekšā..
3.parasti 3. pers.; intrans. Radīt raksturīgus, samērā skaļus saucienus, balss signālus (par dzīvniekiem).
PiemēriAtkal ozolā, tāpat kā vakar, Kāda pūce aizgūdamās kliedz.
3.1.trans.
Piemēri«Kvā, kvā, kvā!» - kliedza varde no visa spēka..
Stabili vārdu savienojumiKliedz (arī bļauj) kā aizkauts. Nelabā balsī kliegt (arī bļaut, brēkt).
Avoti: 4. sējums