pēcgalā
pēcgalā apst.; novec.
Beigās. Beidzot.
PiemēriNo adatas iesāk, pie zirga pēcgalā ķeras.
- No adatas iesāk, pie zirga pēcgalā ķeras.
- Vēlāk Usma dzirdēja ļaudis runājam, ka kungs pēcgalā traks palicis.
- Varbūt es nopūlēšos Vēl gadiem melnās miesās, Bet tik un tā - par nepabeigtību Pēcgalā mani tiesās.
Avoti: 6-1. sējums