spelgonis
spelgonis -ņa, v.; parasti vsk.
spelgoņa -as, s.; parasti vsk.
Spēcīgs, stiprs sals. Liels aukstums. Spalgonis (1).
PiemēriSniegs pārstāja snigt, vējš norima, un iestājās spelgonis. Sals tomēr ilgi nepieturējās.
- Sniegs pārstāja snigt, vējš norima, un iestājās spelgonis. Sals tomēr ilgi nepieturējās.
- Skarbs spelgonis toziem Volgas klanos Un puteņi pār Simbirsku bij.
- Laukā valda tāda spelgoņa, ka virtuve jau sāk atvēst un rūtis pārklājas ar caurspīdīgiem fantastiskiem sarmas rakstiem..
- Jonatāns bija izturīgs... Reiz izpeldējās āliņģī ziemas spelgoņā.
Avoti: 7-2. sējums